Universitas Wina
Universitas Wina (bhâsa Jèrman: Universität Wien) panèka universitas sè bâdâ è Wina, Austria. Universitas èpaddhek sejjhâk taon 1365 sareng Rudolf IV bân aropa'aghi sala sèttongnga universitas palèng rajâ è Austria tor palèng towa è Èropa. Universitas nèka andi' 63.000 mahasiswa. Nyama sè ta' resmi sè èkennal è kalompo' rèng Austria panèka Hauptuni.
Organisasi
[beccè' | beccè' sombher]Universitas Wina, akadhi sadhâjâna universitas bân akademi è Austria, toman ngangghuy sistem bekkèlan demokratis. Kakobâsa'an è universitas èbâgi ratah èantarana tello' kalompo': mahasiswa (kalompo' palèng rajâ), fakultas junior, bân profèsor penuh. Sakabbhina kalompo' andi' hak ghâbây ngèrèm bekkèl ka dèwan, sè pas mèlè para' sadhâjâna mas'alah. Sejjhâk taon 2002, pamarènta Austria, èpimpin sareng kanselir Wolfgang Schüssel, areformasi sistem universitas, ngobâ institusi dhâddhi bhâdhân hokom, tapè jhughân musataghi Kakobâsa'an cokop è tanangnga profèsor.[1] Reformasi jhughân ngennalaghi dèwan gubernur tor dana sakolah. È taon 2013, bitongânna ra-kèra €381 sa-semester ghâbây mahasiswa dâri Austria, Uni Eropa bân pan-bârâmpan naghârâ non-UE, bân mahasiswa dâri naghârâ majhu non-UE biyasana majâr duwâ' kalè dâri bitongan kasebbhut. Reformasi jhughân mamèsa departemen kedokteran dhâddhi sakolah kedokteran sè èpèsa, akadhi Universitas Kedokteran Wina.
Fakultas
[beccè' | beccè' sombher]Universitas Wina andi' 15 fakultas bân 5 pusat studi:
- Fakultas Teologi Katolik
- Fakultas Teologi Protestan
- Fakultas Hokom
- Fakultas Bisnis, Èkonomi bân Statistik (Universitas Èkonomi bân Bisnis Wina)
- Fakultas Èlmo Komputer
- Fakultas Studi Sejarah bân Budhâjâ
- Fakultas Studi Filologi bân Budhâjâ
- Fakultas Filsafat bân Pendidikan
- Fakultas Psikologi
- Fakultas Èlmo sosial
- Fakultas Matematika
- Fakultas Fisika
- Fakultas Kimia
- Fakultas Èlmo kebumian, Geografi bân Astronomi
- Fakultas Èlmo Kaodi'ân
- Pusat Studi terjemahan
- Pusat Èlmo keolahragaan bân Olahraga Universitas
- Pusat Biologi molekuler
- Pusat Mikrobiologi bân Èlmo Sistem Lingkungan
- Pusat Pendidikan Ghuru
Pangakowan internasional
[beccè' | beccè' sombher]| Pangkat universitas | |
|---|---|
| Global – Sakabbhina | |
| ARWU World[2] | 151–200 (2021) |
| QS World[3] | 151 (2022) |
| THE World[4] | 137 (2022) |
| USNWR Global[5] | 195 (2021) |
| Subjek | Pangkat Dhunnya mètorot Taon | ||
|---|---|---|---|
| 2019 | 2021[6] | 2022[7] | |
| Seni & Humaniora | 70 | 47 | 43 |
| Klasik & Sajârâ Kona | 16 | 32 | 30 |
| Arkeologi | 37 | 46 | 35 |
| Teologi | 51-100 | 29 | 30 |
| Filsafat | 51-100 | 51-100 | 51-100 |
| Sajârâ | 51-100 | 51-100 | 49 |
| Sosiologi | 51-100 | 74 | 59 |
| Antropologi | 51-100 | 49 | 46 |
| Èlmo Bhumè & Kelautan | 51-100 | 101-150 | 101-150 |
| Studi Komunikasi & Media | 35 | 24 | 19 |
| Èlmo bhâsa | 51-100 | 30 | 35 |
| Bhâsa modern | 51-100 | 67 | 68 |
Pangkat Universitas Dhunnya Times Higher Education mètorot subjek:
| Taon | Pangkat Dhunnya | |||
|---|---|---|---|---|
| Seni & Humaniora | Èkonomi Bisnis | Èlmo Kaodi'ân | ||
| 2019 | 30 | 83 | 95 | |
Sombher
[beccè' | beccè' sombher]- ↑ "Die Reform des Grauens". Die Zeit. Èaksès tangghâl 26 Juli 2014.
- ↑ "Academic Ranking of World Universities 2021". Èaksès tangghâl 11 Okt 2021.
- ↑ "QS World University Rankings 2022". Èaksès tangghâl 11 Okt 2021.
- ↑ "THE World University Rankings 2022". 25 Agustus 2021. Èaksès tangghâl 11 Okt 2021.
- ↑ U.S. News Education: Best Global Universities 2021
- ↑ "QS World University Rankings by Subject 2021". Top Universities (dâlem bhâsa Inggris). Èaksès tangghâl 2022-12-12.
- ↑ "QS World University Rankings by Subject 2022". Top Universities (dâlem bhâsa Inggris). Èaksès tangghâl 2022-12-12.